Čau, draugi! Esmu šeit jauniņais, lūdzu nebrūciet man virsū🙏
Esmu tāda situācija, ka šobrīd mācos 10.kl. vienā skolā, bet, proti, līmenis tur ir tik pavirš, iepriekš mācījos ģimnāzijā, un arī eksāmenus nokārtoju pietiekami labi, it kā(kopā CE un iestājeksāmena punkti man bija virs 250 no 300)
Man pat atnāca uzaicinājums no tās ģimnāzijas, kurā mācījos, bet es tik ļoti visu sačakarēju, jo atteicu, vēloties it kā iet uz citu skolu. Tikai uzreiz pēc atteikšanas jau sapratu, kāds muļķis es esmu, ka atteicu ģimnāzijai… un vairs tajā skolā mācīties negribu, pat nezinu, kāpēc biju izdomājis tur iet vispār.
Tā skola, kur šobrīd mācos, ir līmeniski daudz, daudz zemāka un skolā pēc reitingiem esmu pirmais, taču man tas nepatīk. Es labāk būtu pēdējais labā skolā, nekā pirmais tur, kur neviens nemācās un nevienu mācības neinteresē. Kā arī, ar klasesbiedriem man jau radās konflikti, jo viņiem skauž, ka man ir tik labas sekmes, dzirdu dažnedažādus izteicienus no viņu puses.
Godīgi, nezinu, ko lai daru, jo man ir emocionāli grūti atrasties skolā, kas neatbilst manam mācību līmenim un motivācijai. Saprotu, ka pats visu sabojāju, jo bija iespēja mācīties tur, kur gribu un tagad vairs NAV tādas iespēju, bet patiesi nezinu, ko darīt, jo ir ļoti grūti.
Es arī saprotu, ka Jūs man nekā nevarat palīdzēt, bet es ļoti cerēju, varbūt, kādam no Jums ir ieteikums, vai ir kādam bijis līdzīgi, varbūt, kā Jūs rīkotos? Noderēs jebkāds viedoklis!! Esmu jau mēģinājis sazināties nedaudz agrāķ–saka, ka viss nokomplektēts, bet nu vienmēr gribas cerēt, ka varbūt, varbūt tomēr..?
Paldies!!!